1. Globālā evolūcija

1940.–1950. gadi: primitīvas pagaidu rampasPēc Otrā pasaules kara strauji augošie autopārvadājumi radīja pieprasījumu pēc regulējamiem iekraušanas tiltiem. Rūpnīcās tika izmantoti vienkārši koka/tērauda dēļi bez riteņiem vai augstuma regulēšanas, balstoties uz manuālu polsterējumu, ar augstu drošības risku.

1960.–1980. gadi: mehanizētā pirmā paaudzeEiropas un Amerikas ražotāji laida klajā tērauda riteņu rampas ar aizsargmargām. Manuāli regulēts domkratu gradients; rokas hidrauliskie sūkņi tika ieviesti 1970. gados bezpakāpju augstuma regulēšanai, kļūstot par standarta noliktavas aprīkojumu. Kravnesība tika ierobežota līdz 5–8 tonnām ar pamata drošības konstrukcijām.

1990.–2000. gadi: nobriedusi hidrauliskā tehnoloģijaAugsts{0}}stiepes mangāna tērauds, pret-slīdēšanas režģis, sakabes stieņi un cietās riepas tika plaši izmantotas. Divu-cilindru pacelšana, drošības ķēdes un atbalsta kājas uzlaboja stabilitāti. Moduļu ražošana nodrošināja 6–15 tonnu pielāgotus modeļus, un CE drošības standarti tika noteikti visā pasaulē.